Dziļi pÄtÄ«jumi un ekspertu rokasgrÄmatas par jÅ«su redzes veselÄ«bas uzturÄÅ”anu.
dzÄ«ves kvalitÄte
DzÄ«ves kvalitÄte apraksta cilvÄka paÅ”sajÅ«tu un spÄju dzÄ«vot tÄ, lai bÅ«tu apmierinÄts ar ikdienu fiziski, emocionÄli un sociÄli. TÄ neaprobežojas tikai ar veselÄ«bu ā svarÄ«gi ir arÄ« brÄ«vÄ«bas sajÅ«ta, finansiÄlÄ droŔība, attiecÄ«bas un iespÄjas darboties sabiedrÄ«bÄ. NovÄrtÄjot dzÄ«ves kvalitÄti, bieži izmanto anketas un jautÄjumus, kas aptver gan objektÄ«vus faktus, piemÄram, darba iespÄjas, gan subjektÄ«vus iespaidus, piemÄram, laimes lÄ«meni. Å is jÄdziens ir svarÄ«gs veselÄ«bas aprÅ«pÄ, jo sasniegumi tikai laboratorijas rÄdÄ«jumos negarantÄ, ka cilvÄks dzÄ«vo labÄk. PiemÄram, ÄrstÄÅ”ana var uzlabot slimÄ«bas rÄdÄ«tÄjus, bet vienlaikus radÄ«t blakusparÄdÄ«bas, kas pasliktina ikdienu; tas novÄrtÄ dzÄ«ves kvalitÄtes skatÄ«jums. Politikas veidotÄji un medicÄ«nas speciÄlisti izmanto rÄdÄ«tÄjus par dzÄ«ves kvalitÄti, lai plÄnotu pakalpojumus un pieÅemtu lÄmumus, kas patieÅ”Äm uzlabo cilvÄku dzÄ«vi. DzÄ«ves kvalitÄte ir arÄ« personiska: dažiem cilvÄkiem svarÄ«ga ir fiziska neatkarÄ«ba, citiem ā sociÄla iesaiste vai radoÅ”as iespÄjas. MÄrÄ«jumi var atklÄt, kur nepiecieÅ”amas izmaiÅas aprÅ«pÄ vai atbalstÄ, piemÄram, rehabilitÄcijÄ vai psiholoÄ£iskÄ palÄ«dzÄ«bÄ. Sekojot dzÄ«ves kvalitÄtei pirms un pÄc iejaukÅ”anÄs, var redzÄt, vai pasÄkumi tieÅ”Äm nes labumu, nevis tikai uzlabo tehniskus rÄdÄ«tÄjus. Saprotot un mÄrÄ«jot Å”o jÄdzienu, mÄs varam veidot dzÄ«ves apstÄkļus, kas ļauj cilvÄkiem justies droÅ”i, vÄrtÄ«gi un spÄjÄ«gi baudÄ«t ikdienu.