Logo
#normāla spiediena glaukoma#nakts hipotensija#acu perfÅ«zijas spiediens#24 stundu asinsspiediena monitorÄ“Å”ana#ambulatorais asinsspiediens#glaukomas progresÄ“Å”ana#redzes lauka zudums#antihipertensÄ«vie lÄ«dzekļi pirms gulētieÅ”anas#kardioloÄ£ijas sadarbÄ«ba#pacientu izglÄ«toÅ”ana

Nakts asinsspiediena kritums: slēpts faktors normāla spiediena glaukomā

ā€¢10 min lasÄ«Å”ana
Nakts asinsspiediena kritums: slēpts faktors normāla spiediena glaukomā

Nakts asinsspiediena kritums: slēpts faktors normāla spiediena glaukomā

Normāla spiediena glaukoma (NSG) ir glaukomas veids, kurā redzes nervs pasliktinās, lai gan acu spiediens ir normāls. NSG gadÄ«jumā eksperti uzskata, ka asins plÅ«smai uz redzes nervu ir galvenā loma. Acu perfÅ«zijas spiediens (APS) ā€“ aptuveni starpÄ«ba starp asinsspiedienu acs asinsvados un acs iekŔējo spiedienu ā€“ virza Å”o asins plÅ«smu. Ja asinsspiediens pazeminās pārāk zemu, APS pazeminās un redzes nervam var trÅ«kt skābekļa (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Parasti mÅ«su asinsspiediens naktÄ« pazeminās par aptuveni 10ā€“20%, kas ir veselÄ«gi sirdij. Taču pārmērÄ«gs nakts kritums (reizēm saukts par ā€œpārmērÄ«gu pazemināŔanosā€) var bÅ«t kaitÄ«gs acÄ«m (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). VienkārÅ”iem vārdiem sakot, ļoti liels asinsspiediena kritums nakts laikā var atņemt asinis redzes nervam un paātrināt redzes zudumu.

Acu perfūzijas spiediens: kāpēc zems asinsspiediens var kaitēt acīm

APS ir kā acs asins ā€œdegvielaā€. Kad sistēmiskais asinsspiediens (ā€œsÅ«knisā€) pazeminās vai acu spiediens (ā€œpretsaspieÅ”anas spiediensā€) paaugstinās, APS samazinās. Desmitgadēm ilgi pētÄ«jumi liecina, ka hroniski zems APS ir saistÄ«ts ar glaukomu. Piemēram, lieli epidemioloÄ£iski pētÄ«jumi atklāja, ka cilvēkiem ar zemu diastolisko spiedienu attiecÄ«bā pret acu spiedienu bija daudz augstāks glaukomas risks (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Vienā pētÄ«jumā subjektiem, kuru nakts diastoliskais APS bija zem 55 mmHg, glaukomas risks bija vairāk nekā 3 reizes augstāks (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). AgrÄ«nas manifestās glaukomas pētÄ«jumā lÄ«dzÄ«gi tika parādÄ«ts, ka NSG pacientiem, kuriem bija zems sākuma asinsspiediens un perfÅ«zija, redze pasliktinājās ātrāk (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Secinājums: ja acs asinsapgādes spiediens ir zems (zema sistēmiskā asinsspiediena dēļ), redzes nervs ir neaizsargāts.

Nakts asinsspiediena kritums

NaktÄ« organisms dabiski atslābinās un pazemina asinsspiedienu (parasti par 10ā€“20%). NSG pacientiem pārmērÄ«gs kritums var radÄ«t problēmas. Ja nakts kritums pārsniedz aptuveni 20%, ārsti to sauc par ā€œpārmērÄ«gu pazemināŔanosā€. Vienā pētÄ«jumā ar 54 NSG pacientiem puse (27/54) tika klasificēti kā pacienti ar pārmērÄ«gu pazemināŔanos (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Å iem pacientiem bija ļoti liels vidējā arteriālā spiediena kritums naktÄ«. Šādi kritumi var izraisÄ«t lielas APS svārstÄ«bas, potenciāli izraisot nelielus iŔēmiskus epizožu redzes nervā (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

Oftalmologi tagad atzÄ«st ekstremālus kritumus par brÄ«dinājuma zÄ«mi. Nesenā sistemātiskā pārskatā tika atzÄ«mēts, ka ā€œnakts hipotensija un ekstremāli nakts asinsspiediena kritumi ir riska faktori atvērta kakta glaukomas attÄ«stÄ«bai un progresÄ“Å”anaiā€ (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Citiem vārdiem sakot, ja asinsspiediens naktÄ« pazeminās pārāk zemu, tas var tieÅ”i bojāt redzes nervu. Piemēram, viens prospektÄ«vs NSG pētÄ«jums atklāja, ka pacientiem, kuru nakts asinsspiediens nokritās par aptuveni 10 mmHg zemāk par dienas lÄ«meni, bija ievērojami ātrāks redzes lauka zudums (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). NSG gadÄ«jumā katrs dzÄ«vsudraba milimetrs ir svarÄ«gs: neliels papildu kritums naktÄ« var ievērojami palielināt glaukomas progresÄ“Å”anas iespēju (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

PierādÄ«jumi no 24 stundu asinsspiediena monitorÄ“Å”anas

Lai skaidri redzētu problēmu, pētnieki izmanto 24 stundu ambulatorās asinsspiediena mērÄ«Å”anas ierÄ«ces. Å Ä«s ierÄ«ces atkārtoti reÄ£istrē asinsspiedienu dienu un nakti. Ambulatorā monitorÄ“Å”ana ir apstiprinājusi saistÄ«bu starp nakts asinsspiediena kritumiem un NSG progresÄ“Å”anu. Piemēram, Čarlsons et al. (2014) prospektÄ«vi monitorēja NSG pacientus un parādÄ«ja, ka tiem, kuriem bija nakts hipotensija, viena gada laikā redze pasliktinājās ievērojami vairāk (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Viņi atklāja, ka gan nakts krituma apjoms, gan ilgums prognozēja, kuram pacientam stāvoklis pasliktināsies (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Faktiski Čarlsona komanda ieteica, ka 24 stundu asinsspiediena monitorÄ“Å”anai ā€œjākļūst par rutÄ«nas novērtējuma daļuā€ NSG gadÄ«jumā, Ä«paÅ”i, ja pacients zaudē redzi, neskatoties uz labu acu spiediena kontroli (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

Cits pētÄ«jums (Ramans et al., 2018) kvantificēja risku: katrs 1 mmHg samazinājums nakts diastoliskajā acu perfÅ«zijas spiedienā (DAPS) palielināja progresÄ“Å”anas risku par ~40% (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). AcÄ«m ar ļoti zemu nakts DAPS (<35 mmHg) bija vairāk nekā divas reizes lielāka iespējamÄ«ba ciest no redzes lauka zuduma nekā tām, kurām bija augstāks DAPS (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Tas nozÄ«mē, ka pat daži papildu mmHg krituma var dubultot risku. ÄŖsi sakot, zems nakts asinsspiediens prognozē ātrāku NSG progresÄ“Å”anu.

Citi pētÄ«jumi to apstiprina. Viens pētÄ«jums atklāja, ka NSG pacientiem (vidēji) ir zemāks 24 stundu un nakts asinsspiediens nekā cilvēkiem ar augsta spiediena glaukomu vai veseliem subjektiem (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Autori brÄ«dināja, ka Å”is pastāvÄ«gi zemāks asinsspiediens ā€œvar samazināt [redzes nerva] perfÅ«ziju un var bÅ«t atbildÄ«gs parā€ redzes zudumu NSG gadÄ«jumā (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Praksē jebkurÅ” NSG pacients ar ā€œneizskaidrojamuā€ progresÄ“Å”anu var bÅ«t vainojams nakts kritumos. Kā secināts vienā pārskatā, nakts hipotensija viena pati vai kopā ar lielām asinsspiediena svārstÄ«bām var ievērojami palielināt redzes nerva bojājumu risku (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

GulētieÅ”anas asinsspiediena medikamentu ietekme

Galvenais faktors nakts kritumos ir antihipertensÄ«vo lÄ«dzekļu lietoÅ”anas laiks. Daudzi uz sirdi orientēti pētÄ«jumi ir parādÄ«juÅ”i, ka asinsspiediena tableÅ”u lietoÅ”ana pirms gulētieÅ”anas pastiprina nakts asinsspiediena kritumu ā€“ kas bieži vien ir vēlams sirds aizsardzÄ«bai. Piemēram, Kārters et al. (2013) atzÄ«mēja, ka ā€œantihipertensÄ«vo lÄ«dzekļu lietoÅ”ana pirms gulētieÅ”anas samazina asinsspiedienu miega laikā un uzlabo krituma modeliā€ (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Citiem vārdiem sakot, ja pacients lieto zāles naktÄ«, viņa asinsspiediens nakts laikā samazināsies vēl vairāk nekā tad, ja viņŔ tās lietotu no rÄ«ta. Å Ä« stratēģija var samazināt insulta risku (pmc.ncbi.nlm.nih.gov), taču NSG gadÄ«jumā tā var pasliktināt redzes nerva nepietiekamu perfÅ«ziju.

Tāpēc oftalmologiem ir jālÄ«dzsvaro sirds ieguvumi un acu riski. Kā norādÄ«ja Pikering (2008), pētÄ«jumi par redzes nerva insultu (ne-arterÄ«tisku priekŔējo iŔēmisku redzes neiropātiju) atklāja, ka pacientiem, kuri lietoja nakts asinsspiediena medikamentus, bieži bija bÄ«stami zems nakts asinsspiediens, kas saistÄ«ts ar redzes zudumu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Viņa darbs (atsaucoties uz ABPM datiem) uzsvēra, ka nakts hipotensija ā€œvar veicinātā€ redzes nerva bojājumus, Ä«paÅ”i pacientiem, kuri lieto antihipertensÄ«vos lÄ«dzekļus (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Praksē tas nozÄ«mē, ka pacients, kurÅ” lieto spēcÄ«gus nakts vazodilatatorus vai diurētiskos lÄ«dzekļus, pēc noklusējuma var bÅ«t ā€œpārmērÄ«gi pazeminātājsā€.

VadlÄ«nijās joprojām notiek debates par labāko pieeju. Lieli pētÄ«jumi (Hygia, MAPEC) uzsver kardiovaskulāros ieguvumus, lietojot zāles pirms gulētieÅ”anas (pmc.ncbi.nlm.nih.gov), tāpēc mēs nevaram vienkārÅ”i ieteikt visiem izvairÄ«ties no nakts zālēm. Tā vietā NSG pacienti jāizvērtē individuāli. Ja pacienta redzes lauki pasliktinās un ABPM uzrāda ekstremālus kritumus, jāapsver zāļu lietoÅ”anas grafika maiņa ā€“ vienlaikus saglabājot kopējo asinsspiedienu droŔā diapazonā. Kā atzÄ«mēts vienā pārskatā, ja pacientam ir izteikta nakts hipotensija, ā€œvar apsvērt farmakoloÄ£iskās ārstÄ“Å”anas maiņuā€ (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). ÄŖsi sakot, devas pārcelÅ”ana no nakts uz rÄ«tu dažkārt var aizsargāt redzes nervu, neapdraudot sirdi.

Sadarbība ar jūsu veselības aprūpes komandu

NSG un asinsspiediena kopīga pārvaldīŔana bieži prasa komandas darbu. Šeit ir praktisks darba process ārstiem un pacientiem:

  • Nosakiet riska faktorus. Acu ārstiem jāpievērÅ” uzmanÄ«ba, vai NSG pacientam ir zems sistēmiskais asinsspiediens, hipotensijas simptomi (reibonis, ģībonis) vai glaukoma pasliktinās nesamērÄ«gi ar acs spiediena rādÄ«jumiem. Pārbaudiet, vai kāds antihipertensÄ«vais lÄ«dzeklis tiek lietots naktÄ«.

  • PasÅ«tiet 24 stundu monitorÄ“Å”anu. Ja ir lielas bažas, noorganizējiet ambulatoro asinsspiediena monitorÄ“Å”anu. Tas klasificēs pacientu kā normālu kritumu, bez krituma vai pārmērÄ«gu kritumu. PārmērÄ«gs kritums (liels nakts kritums) ir brÄ«dinājuma zÄ«me NSG progresÄ“Å”anai.

  • Pārskatiet medikamentus. Ja monitorÄ“Å”ana apstiprina nakts hipotensiju, oftalmologam jābrÄ«dina pacienta primārās aprÅ«pes ārsts vai kardiologs. Kopā viņi var pielāgot terapiju. Piemēram, asinsspiediena tabletes vakara devu var pārcelt uz rÄ«tu, vai medikamentu nomainÄ«t pret tādu, kas asinsspiedienu pazemina maigāk. MērÄ·is ir uzturēt droÅ”u asinsspiedienu kopumā, vienlaikus izvairoties no lieliem nakts kritumiem.

  • Sekojiet lÄ«dzi un atkārtoti pārbaudiet. Pēc jebkādām izmaiņām atkārtojiet asinsspiediena monitorÄ“Å”anu, lai pārliecinātos, ka nakts spiediens stabilizējas. Turpiniet glaukomas pārbaudes (redzes lauki, redzes nerva izmeklējumi), lai redzētu, vai slimÄ«bas progresÄ“Å”ana palēninās. Ja redzes lauki stabilizējas, korekcija, visticamāk, bija labvēlÄ«ga.

Praksē pat vienkārÅ”as izmaiņas var palÄ«dzēt. Ja pacients lieto Ä«sas darbÄ«bas diurētisko lÄ«dzekli pirms gulētieÅ”anas, tā pārcelÅ”ana uz rÄ«tu var izlÄ«dzināt nakts kritumu. Ja tiek lietots ilgstoÅ”as darbÄ«bas asinsvadu relaksants, var mēģināt mainÄ«t devu. Komunikācija ir galvenais: acu ārsts sniedz acu stāvokļa priekÅ”statu, un primārās aprÅ«pes ārsts/kardiologs nodroÅ”ina, ka asinsspiediens kopumā ir labi kontrolēts. Šāda kopÄ«ga pārvaldÄ«ba nodroÅ”ina gan redzes, gan kardiovaskulārās veselÄ«bas aizsardzÄ«bu.

KlÄ«nicista kontrolsaraksts: PārmērÄ«gi zema asinsspiediena noteikÅ”ana

VeselÄ«bas aprÅ«pes sniedzēji var izmantot Å”o kontrolsarakstu, lai identificētu pacientus, kuriem ir pārmērÄ«gu nakts asinsspiediena kritumu risks:

  • Zāļu pārskats: Vai pacients naktÄ« lieto kādus antihipertensÄ«vos lÄ«dzekļus (piemēram, AKE inhibitorus, ARB, beta blokatorus, diurētiskos lÄ«dzekļus)? Vairāki nakts medikamenti rada aizdomas.

  • Simptomu izjautāŔana: Pajautājiet par rÄ«ta reiboni, galvassāpēm vai neskaidru redzi pēc pamoÅ”anās. Vai pacients kādreiz pamostas, jÅ«toties vājÅ” vai dezorientēts? Tas liecina par zemu asinsspiedienu nakts laikā.

  • Izmēriet asinsspiediena tendences: SalÄ«dziniet klÄ«nikas asinsspiedienu ar pacienta mājas rādÄ«jumiem. Ja iespējams, noorganizējiet vai pārskatiet 24 stundu asinsspiediena pētÄ«jumu. Meklējiet ā‰„10ā€“20% nakts kritumu (ā€œpārmērÄ«gas pazemināŔanāsā€ modelis) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

  • Glaukomas statuss: AtzÄ«mējiet neizskaidrojamu glaukomas progresÄ“Å”anu. Ja RNFL vai redzes lauka zudums pasliktinās, neskatoties uz normālu acs spiedienu, apsveriet asinsvadu faktorus. Pārbaudiet arÄ« redzes nerva diska hemorāģijas vai iegriezumus, kas dažkārt korelē ar zemu perfÅ«ziju.

  • Koordinējiet aprÅ«pi: Ja ir iespējama pārmērÄ«ga asinsspiediena pazemināŔanās, informējiet par to pacienta primārās aprÅ«pes ārstu vai kardiologu. Ieteikt pielāgot zāļu lietoÅ”anas grafiku (piemēram, pārcelt devas uz rÄ«tu) un atkārtoti novērtēt asinsspiediena modeli. NodroÅ”iniet skaidru komunikāciju, lai visi ārsti dalÄ«tos ar plānu.

  • IzglÄ«toÅ”ana: Izskaidrojiet pacientam, kāpēc mēs esam noraizējuÅ”ies par nakts asinsspiedienu. Mudiniet viņus ziņot par jebkādiem jauniem simptomiem (piemēram, nakts svÄ«Å”ana, spilgti sapņi, pamoÅ”anās ar sirdsklauvēm), kas varētu liecināt par zema asinsspiediena epizodēm.

Padomi pacientiem: Simptomu izsekoŔana

Pacienti var arī palīdzēt uzraudzīt nakts hipotensijas pazīmes:

  • Pārbaudiet redzi pamostoties: Pievērsiet uzmanÄ«bu tam, kā jÅ«su redze jÅ«tas no rÄ«ta. Vai ir neskaidrÄ«ba vai aptumÅ”ojums, kas vēlāk uzlabojas? Vai jums ir galvassāpes vai jÅ«taties reiboni, kad pirmo reizi pieceļaties? AtzÄ«mējiet tos dienasgrāmatā. Šādi rÄ«ta simptomi var liecināt, ka jÅ«su acis nakts laikā saņēmuÅ”as pārāk maz asiņu.

  • ReÄ£istrējiet asinsspiedienu: Ja jums ir mājas asinsspiediena mērÄ«tājs, veiciet mērÄ«jumus dažādos laikos: guļus dažas minÅ«tes tÅ«lÄ«t pēc pamoÅ”anās, pēc tam sēdus pēc brokastÄ«m, pēcpusdienā un pirms gulētieÅ”anas. Saglabājiet vienkārÅ”u datuma, laika un rādÄ«jumu žurnālu. Nedēļas laikā pārbaudiet, vai jÅ«su asinsspiediens naktÄ« ir daudz zemāks nekā dienā.

  • Pierakstiet zāļu lietoÅ”anas laikus: Pierakstiet precÄ«zi, kad lietojat katru asinsspiediena tableti vai diurētisko lÄ«dzekli. Iekļaujiet diurētisko lÄ«dzekļu devas (piemēram, Lasix), kas var pazemināt spiedienu un hidratāciju. Tas ļauj jums un jÅ«su ārstiem sasaistÄ«t simptomus ar medikamentiem.

  • Veiciet simptomu dienasgrāmatu: AtzÄ«mējiet jebkādus neskaidras redzes, vājuma vai neparasta noguruma periodus. Piemēram: ā€œDiena X ā€“ pamodos plkst. 7:00; redze kreisajā acÄ« bija neskaidra, kas izzuda lÄ«dz 10:00.ā€ Pat vienkārÅ”i ieraksti palÄ«dz ārstam pamanÄ«t modeļus. Ierakstiet arÄ«, ja naktÄ« pamostaties ar galvassāpēm vai sirdsdarbÄ«bas paātrināŔanos.

  • Ziņojiet par izmaiņām: Dalieties ar Ŕīm piezÄ«mēm ar savu acu ārstu un Ä£imenes ārstu. Ja pamanāt, ka jÅ«su redzes lauks (piemēram, datora ekrāna mala vai lasāmi vārdi) pasliktinās, vai ja jÅ«su rÄ«ta mērÄ«jumi uzrāda zemas vērtÄ«bas (piemēram, asinsspiediens nokrÄ«t zem 100/60), pastāstiet abiem ārstiem. Viņi var pielāgot medikamentus vai pasÅ«tÄ«t 24 stundu monitoru.

  • Regulāras pārbaudes: Turpiniet glaukomas pārbaudes (redzes laukus un acu attēloÅ”anu), lai jebkuras izmaiņas tiktu pamanÄ«tas savlaicÄ«gi. Nekavējoties pieminiet jebkādus jaunus simptomus, nevis gaidiet nākamo vizÄ«ti.

Izsekojot simptomus un asinsspiediena rādÄ«jumus, jÅ«s sniedzat vērtÄ«gus pavedienus. Piemēram, pastāvÄ«gi zems rÄ«ta asinsspiediens vai redzes svārstÄ«bas var liecināt par pārmērÄ«giem nakts kritumiem. Å Ä«s informācijas kopÄ«goÅ”ana palÄ«dz jÅ«su ārstiem precizēt gan sirds, gan acu aprÅ«pi, lai aizsargātu jÅ«su redzi.

Secinājums

NSG gadÄ«jumā mēs vairs nevaram koncentrēties tikai uz aci; asinsspiedienam arÄ« ir nozÄ«me. PētÄ«jumi liecina, ka lieli nakts asinsspiediena kritumi ā€“ neatkarÄ«gi no tā, vai tie ir dabiski zema spiediena vai pirmsgulētieÅ”anas zāļu dēļ ā€“ var dramatiski samazināt acu perfÅ«ziju un paātrināt redzes nerva bojājumus (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pacientiem tas nozÄ«mē asinsspiediena modeļu apsprieÅ”anu ar ārstiem. Ir pierādÄ«ts, ka tādi pasākumi kā 24 stundu asinsspiediena monitorÄ“Å”ana un zāļu lietoÅ”anas laika pielāgoÅ”ana palēnina NSG progresÄ“Å”anu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Sadarbojoties ā€“ oftalmologs, kardiologs, primārās aprÅ«pes ārsts un pacients ā€“ mēs varam atklāt slēptu nakts hipotensiju. Å is komandas darbs palÄ«dz uzturēt asinsspiedienu droŔā diapazonā un nodroÅ”ina labu redzes nerva perfÅ«ziju. Galu galā nakts krituma uzraudzÄ«ba var bÅ«t kritiska, lai aizsargātu redzi NSG gadÄ«jumā.

Patika Å”is pētÄ«jums?

Abonējiet mÅ«su jaunumus, lai saņemtu jaunāko informāciju par acu kopÅ”anu, ilgmūžību un redzes veselÄ«bas rokasgrāmatas.

Vai esat gatavs pārbaudīt savu redzi?

Sāciet bezmaksas redzes lauka testu mazāk nekā 5 minūtēs.

Sākt testu tagad
Å is raksts ir paredzēts tikai informatÄ«viem nolÅ«kiem un nav medicÄ«nisks padoms. Diagnozei un ārstÄ“Å”anai vienmēr konsultējieties ar kvalificētu veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistu.
Nakts asinsspiediena kritums: slēpts faktors normāla spiediena glaukomā - Visual Field Test | Visual Field Test