LipÄ«du un aterosklerozes izpratne glaukomas gadÄ«jumÄ Glaukoma vislabÄk pazÄ«stama kÄ augsta acs spiediena slimÄ«ba, taÄu pÄtnieki arvien biežÄk apzinÄs, ka nozÄ«me ir arÄ« asinsvadu veselÄ«bai. Jo Ä«paÅ”i holesterÄ«ns un saistÄ«tie asins tauki (lipÄ«di) var ietekmÄt sÄ«kÄs artÄrijas, kas apasiÅo redzes nervu. TradicionÄlie holesterÄ«na testi ziÅo par ZBL-holesterÄ«nu (ZBL-H) ā bieži dÄvÄtu par āsliktoā holes...
AterogÄnas lipoproteÄ«nas ir asinÄ«s cirkulÄjoÅ”as daļiÅas, kas satur taukskÄbes un holesterÄ«nu, un kuru Ä«paŔības veicina artÄriju sieniÅu aizkalkoÅ”anos. Å Ä«s daļiÅas viegli iekļūst asinsvadu sienÄs un veicina iekaisuma procesus, kas noved pie nogulÅ”Åu jeb plÄksnÄ«Å”u veidoÅ”anÄs. Laika gaitÄ Å”Ädas plÄksnes var saÅ”aurinÄt asinsvadus vai plÄ«st, izraisot nopietnas komplikÄcijas, piemÄram, sirdsdarbÄ«bas traucÄjumus vai insultu. TÄpÄc Å”o daļiÅu klÄtbÅ«tne un lÄ«menis ir svarÄ«gs rÄdÄ«tÄjs sirds un asinsvadu slimÄ«bu riskam.
Izpratne par to, cik daudz Å”Ädu daļiÅu ir asinÄ«s, palÄ«dz Ärstiem izvÄrtÄt individuÄlo risku un noteikt nepiecieÅ”amos pasÄkumus. To var novÄrtÄt gan ar klasiskÄm lipÄ«du analÄ«zÄm, gan ar specifiskiem marÄ·ieriem, piemÄram, ApoB, kas norÄda uz Å”Ädu daļiÅu skaitu. DzÄ«vesveida izmaiÅas ā diÄta ar mazÄku piesÄtinÄto tauku daudzumu, regulÄra fiziskÄ aktivitÄte un svara kontrole ā var samazinÄt Å”o daļiÅu ietekmi. Ja dzÄ«vesveida izmaiÅas nav pietiekamas, nepiecieÅ”ama zÄļu terapija, kas droÅ”i pazemina risku. Saprotot, kas tÄs ir un kÄ ietekmÄt to lÄ«meni, cilvÄks var labÄk plÄnot savu veselÄ«bas aprÅ«pi un samazinÄt ilgtermiÅa komplikÄciju iespÄju.
