ZinÄtnieki jau sen sapÅojuÅ”i par zuduÅ”o TGÅ aizstÄÅ”anu, transplantÄjot jaunas Ŕūnas tÄ«klenÄ. Ja jaunÄs ganglija Ŕūnas spÄtu izdzÄ«vot un pareizi...
IekÅ”ÄjÄ ierobežojoÅ”Ä membrÄna ir plÄna, bet izŔķiroÅ”a struktÅ«ra acs tÄ«klenes iekÅ”ÄjÄ virsmÄ, tÄ norobežo tÄ«kleni no stiklapvalka. To veido speciÄlu atbalstoÅ”o Ŕūnu izaugumi un to saistaudi, un tÄ darbojas kÄ robeža, kas palÄ«dz saglabÄt tÄ«klenes formu un nodroÅ”ina kontaktu ar stiklapvaskanÄjoÅ”o vidi. Kaut arÄ« tÄ ir ļoti plÄna, Ŕī membrÄna var bÅ«t nozÄ«mÄ«ga ŔķÄrŔļa vieta, kas ietekmÄ, cik viegli vielas, Ŕūnas vai instrumenti var nokļūt tÄ«klenes iekÅ”ienÄ. MedicÄ«nas praksÄ to dažreiz chirurgiski noÅem vai perforÄ, lai uzlabotu piekļuvi tÄ«klenes slÄÅiem vai veicinÄtu noteiktu ÄrstÄÅ”anu.
IekÅ”ÄjÄ ierobežojoÅ”Ä membrÄna ir svarÄ«ga, jo tÄ ietekmÄ redzes funkcijas atjaunoÅ”anas iespÄjas un operÄciju iznÄkumu. TÄ var kavÄt Ŕūnu un vielu migrÄciju, kas apgrÅ«tina Ä·irurÄ£iskas procedÅ«ras vai ÄrstÄÅ”anu, kas balstÄs uz viedÄm zÄļu piegÄdÄm vai Ŕūnu ievietoÅ”anu. No otras puses, tÄ arÄ« aizsargÄ tÄ«kleni no tieÅ”as mehÄniskas iedarbÄ«bas un palÄ«dz uzturÄt strukturÄlo stabilitÄti. ZinÄÅ”anas par Å”o membrÄnu un tÄs Ä«paŔībÄm palÄ«dz plÄnot droÅ”Äkas un efektÄ«vÄkas ÄrstÄÅ”anas metodes acu slimÄ«bu gadÄ«jumÄ.