Dažos pÄtÄ«jumos acÄ« tiek ievadÄ«ti gÄni, kas kodÄ neiroprotektÄ«vos faktorus, lai palÄ«dzÄtu RGC izdzÄ«vot. PiemÄram, viena pieeja izmanto nekaitÄ«gu...
Placebo kontrole ir pÄtÄ«juma plÄns, kurÄ daļa dalÄ«bnieku saÅem neaktÄ«vu vielu vai procedÅ«ru, kas izskatÄs kÄ Ä«stÄ ÄrstÄÅ”ana, bet tai nav tieÅ”as iedarbÄ«bas uz slimÄ«bu. Å Ädu neaktÄ«vu lÄ«dzekli sauc par placebo, un tas palÄ«dz pÄtniekiem salÄ«dzinÄt Ä«sto ÄrstÄÅ”anu ar to, kas notiktu bez reÄlas iedarbÄ«bas. Parasti pÄtÄ«jumos dalÄ«bnieki tiek sadalÄ«ti dažÄdÄs grupÄs nejauÅ”i, lai rezultÄti nebÅ«tu iepriekÅ” noteikti. Bieži tiek izmantota arÄ« akla vai dubultakla pieeja, kur ne dalÄ«bnieki, ne pÄtnieki nezina, kurÅ” saÅem Ä«sto lÄ«dzekli, kas samazina subjektÄ«vo ietekmi uz rezultÄtiem. Placebo kontrole ļauj atŔķirt patieso medicÄ«nisko efektu no psiholoÄ£iskas uzlaboÅ”anÄs, kas rodas tikai tÄpÄc, ka cilvÄks domÄ, ka saÅem palÄ«dzÄ«bu.
Tas ir bÅ«tiski, lai pÄrliecinÄtos, ka jaunai zÄlei vai ÄrstÄÅ”anai tieÅ”Äm ir labÄks ietekmes mehÄnisms nekÄ vienkÄrÅ”a cerÄ«ba. TomÄr placebo izmantoÅ”ana rada arÄ« Ätiskas diskusijas, jo dažreiz var bÅ«t nepareizi liegt cilvÄkiem pÄrbaudÄ«tu ÄrstÄÅ”anu vienÄ«gi tÄpÄc, ka pÄtnieks vÄlas kontrolu. PÄtÄ«jumu dizains Å”Ädos gadÄ«jumos bieži paredz, ka placebo grupa saÅem vismaz parasto aprÅ«pi, un dalÄ«bnieki tiek rÅ«pÄ«gi informÄti par risku pirms piekriÅ”anas piedalÄ«ties. KopumÄ placebo kontrole ir svarÄ«ga, lai nodroÅ”inÄtu uzticamus un objektÄ«vus datus par ÄrstÄÅ”anas droÅ”umu un efektivitÄti, kuru pamatojums ir nepiecieÅ”ams gan Ärstiem, gan pacientiem.