Glaukomas uztura bagātinātāju drošība, mijiedarbība un regulatīvā uzraudzība

Daudzi pacienti ar glaukomu pēta uztura bagātinātājus jeb “nutracietikas”, cerot aizsargāt savus redzes nervus vai uzlabot asinsriti. Tomēr pierādījumi par to efektivitāti ir ierobežoti un pretrunīgi, un uztura bagātinātājiem ir potenciāli riski. Atšķirībā no recepšu medikamentiem, uztura bagātinātāji tiek regulēti kā pārtika: ražotājiem nav jāpierāda drošība vai efektivitāte pirms to laišanas tirgū (www.ncbi.nlm.nih.gov). Patiesībā, saskaņā ar ASV likumiem, uztura bagātinātāji tiek “uzskatīti par drošiem”, ja vien nav pierādīts, ka tie ir kaitīgi (www.ncbi.nlm.nih.gov). Tādējādi uzraudzība ir ierobežota, un ir dokumentēta viltošana vai piesārņojums (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pacientiem un klīnicistiem tādēļ ir jāpieiet acu uztura bagātinātājiem ar piesardzību: tie var papildināt glaukomas aprūpi, bet nevar aizstāt pierādītas IAP samazinošas ārstēšanas metodes vai regulāras acu pārbaudes (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

Izplatīti glaukomas uztura bagātinātāji un to lietošana

Glaukomā tiek reklamēti vairāki uztura bagātinātāji, bieži vien to antioksidantu vai asinsrites uzlabošanas efektu dēļ. Piemēram, tiek uzskatīts, ka Ginkgo biloba uzlabo asinsriti redzes nervā. Tiek uzskatīts, ka Magnijs atslābina asinsvadus un uzlabo acs perfūziju. Ir ziņots, ka Melatonīns (miega hormons) dažos pētījumos nedaudz pazemina IAP. Dažādi vitamīni un antioksidanti (piemēram, C, E, A, B kompleksa vitamīni un antociāni, piemēram, mellenes) tiek tirgoti arī neiroprotekcijai. Tomēr praksē augstas kvalitātes klīniskie pētījumi ir reti. Sistēmiski pārskati uzsver, ka pētījumu rezultāti ir jaukti un nepārliecinoši (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pubmed.ncbi.nlm.nih.gov). Piemēram, viena analīze atklāja dažus mazus pētījumus, kuros antioksidantu uztura bagātinātāji mēreni uzlaboja IAP, taču kopumā pierādījumi joprojām ir “neskaidri un nepārliecinoši” (pubmed.ncbi.nlm.nih.gov). Cits recenzents atzīmēja, ka vitamīnu pētījumu rezultāti bija “pretrunīgi”, atstājot pacientus un ārstus šaubās par jebkādu reālu ieguvumu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

Drošības profili un nevēlamās blakusparādības

Pat tad, ja uztura bagātinātāji šķiet “dabiski”, tiem var būt blakusparādības vai toksicitāte lielās devās. Biežākās nevēlamās blakusparādības ir gremošanas traucējumi (nelabums, caureja) un galvassāpes. Specifiski piemēri, kas attiecas uz glaukomas aģentiem:

- Ginkgo biloba – Parasti labi panesams, taču tas kavē trombocītu funkciju. Gadījumu ziņojumi un nesens pētījums atklāja, ka Ginkgo var palielināt asiņošanas risku, īpaši, ja to lieto kopā ar aspirīnu, klopidogrelu vai varfarīnu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Vienā analīzē Ginkgo lietošana bija cieši saistīta ar asiņošanas simptomiem un patoloģiskiem asinsreces testiem (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pacientiem, kuri lieto asins šķidrinātājus, jāizvairās no Ginkgo, jo tas var izraisīt nopietnu asiņošanu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

- Mellenes un citi antociāni – Šiem augu savienojumiem ir antioksidantu īpašības, taču, tāpat kā Ginkgo, tie var ietekmēt arī trombocītus. Mellenes var pastiprināt prettrombocītu zāļu iedarbību un ir saistītas ar kuņģa darbības traucējumiem, īpaši lielās devās. (Dati ir reti, taču ir ieteicams piesardzīgi lietot jebkādus ogu ekstraktus pacientiem, kuri lieto antikoagulantus.)

- E vitamīns – Populārs antioksidants, liels E vitamīna devas var pagarināt asiņošanu. Vienā kohortas pētījumā ar pacientiem, kuri lietoja varfarīnu, tika atklāts, ka augstāks E vitamīna līmenis serumā neatkarīgi prognozēja lielāku asiņošanas risku (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Praktiski nav ieteicams lietot papildu E vitamīnu, lietojot antikoagulantus vai pirms operācijas.

- Magnijs – Lietojot iekšķīgi mērenās devās, magnijs parasti ir drošs. Tomēr magnija pārpalikums darbojas kā gludās muskulatūras relaksants un pazemina asinsspiedienu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Vienā pētījumā ar hipertensijas pacientiem 300 mg magnija dienā ievērojami samazināja sistolisko un diastolisko asinsspiedienu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Ļoti augsts magnija līmenis (vai traucēta nieru attīrīšanās) var izraisīt hipotensiju, reiboni un muskuļu vājumu, pat novedot pie sirds un elpošanas nomākuma ekstremālos gadījumos (www.ncbi.nlm.nih.gov) (www.ncbi.nlm.nih.gov). Tādējādi glaukomas pacientiem, kuri lieto antihipertensīvus līdzekļus, vai tiem, kam ir nieru slimības, iekšķīgi lietojams magnijs jālieto piesardzīgi.

- Melatonīns – Parasti uzskatīts par drošu, melatonīna blakusparādības galvenokārt ir vieglas. Biežākās blakusparādības ir mieganība, galvassāpes, reibonis un slikta dūša (www.medicalnewstoday.com). Tā kā tas veicina miegainību, melatonīns var pastiprināt sedāciju un jālieto piesardzīgi, ja pacienti lieto citus sedatīvus vai asinsspiediena medikamentus. Daži ziņojumi arī liecina par neparastiem asinsspiediena efektiem: retos gadījumos pārmērīga melatonīna lietošana izraisīja īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos (www.medicalnewstoday.com). Kopumā galvenā problēma ir dienas miegainība, kas prasa piesardzību (piemēram, nevajadzētu vadīt transportlīdzekli).

- A vitamīns un beta-karotīns – Svarīgs mazos daudzumos, lielas A vitamīna devas (vai saistīti uztura bagātinātāji) var būt toksiskas, izraisot tādus simptomus kā galvassāpes, slikta dūša, paaugstināts intrakraniālais spiediens un aknu bojājumi. (Glaukomas klīnicisti bieži brīdina pacientus ar intrakraniālā spiediena problēmām par pārāk lielu A vitamīna daudzumu.)

- Niacīns (B3 vitamīns) – Lielas niacīna devas var izraisīt sejas pietvīkumu, paaugstinātu intraokulāro spiedienu dažiem glaukomas pacientiem un galvassāpes. (Tas dažkārt tiek minēts kā neiroprotektīvs dzīvnieku modeļos, taču vispārēja lietošana var paaugstināt IAP jutīgiem cilvēkiem.)

Rezumējot, pat “drošas” augļu un dārzeņu diētas nevar pielīdzināt lielu devu uztura bagātinātājiem. Daudzi no apgalvotajiem uztura bagātinātājiem var izraisīt ievērojamas fizioloģiskas sekas, ja devas pārsniedz normālu uztura uzņemšanu (www.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

Zāļu un uztura bagātinātāju mijiedarbība

Glaukomas pacienti bieži lieto vairākus medikamentus (piemēram, glaukomas acu pilienus kopā ar sistēmiskām tabletēm), tāpēc uztura bagātinātāju mijiedarbība ir nopietna problēma. Galvenie piemēri:

- Antikoagulanti/prettrombocītu līdzekļi + Ginkgo/E vitamīns/mellenes: Kā jau minēts, Ginkgo, mellenes, E vitamīns un pat lielas zivju eļļas devas var pastiprināt asiņošanas risku. Ja pacients lieto varfarīnu, aspirīnu, klopidogrelu vai jaunākus antikoagulantus, šo uztura bagātinātāju ieviešana var novirzīt līdzsvaru asiņošanas virzienā (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Praktisks noteikums: izvairieties no uztura bagātinātājiem, kas ietekmē asinsreci, ja lietojat asins šķidrinātājus.

- Antihipertensīvie līdzekļi + Magnijs/Melatonīns: Pacientiem, kuri lieto asinsspiediena medikamentus (beta blokatorus, kalcija blokatorus, AKE inhibitorus utt.), magnijs un melatonīns jālieto pārdomāti. Abi var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, izmantojot vazodilatāciju vai centrālo iedarbību (pmc.ncbi.nlm.nih.gov) (www.ncbi.nlm.nih.gov). Praksē vienlaicīga lietošana var izraisīt reiboni vai ģīboni. Piemēram, perorāla vazodilatatora, piemēram, magnija, kombinēšana ar lokālu beta blokatoru var izraisīt negaidītu hipotensiju vai saasinātu bradikardiju. Cieši jāuzrauga asinsspiediens, ja šīs terapijas tiek kombinētas.

- Sedatīvi līdzekļi + Melatonīns/augu līdzekļi pret trauksmi: Melatonīns ir viegli sedatīvs. Lietojot to kopā ar citiem CNS nomācošiem līdzekļiem (piemēram, pret trauksmes augiem, recepšu sedatīviem līdzekļiem), var palielināties miegainība. Lai gan tas nav acu specifisks jautājums, nogurums un hipotensija var netieši ietekmēt glaukomas pacienta spēju ievērot ārstēšanu vai sajust simptomus.

- Acu medikamenti: Lielākā daļa glaukomas acu pilienu labi panes kopā ar uztura bagātinātājiem, taču ir jāievēro piesardzība. Piemēram, sistēmiski beta blokatori (piemēram, propranolols) kopā ar beta blokatora acu pilieniem var izraisīt bradikardiju vai zemu asinsspiedienu. Līdzīgi, adrenerģiskie stimulanti (daži pret saaukstēšanās līdzekļi) kopā ar glaukomas pilieniem var paaugstināt spiedienu. Sākot lietot jebkuru jaunu uztura bagātinātāju, pacientiem jāinformē savs oftalmologs, jo pat netiešas mijiedarbības var radīt acu sekas.

Klīnicistiem vienmēr jāpārskata pacienta pilns uztura bagātinātāju saraksts, ne tikai izrakstītās zāles. Daudzi pacienti neuzskata uztura bagātinātājus par “medikamentiem”, tāpēc proaktīva izjautāšana ir svarīga.

Regulatīvā uzraudzība un kvalitātes standarti

Uztura bagātinātāji aizņem nepilnību zāļu regulējumā. ASV Uztura bagātinātāju veselības un izglītības likums (DSHEA) no 1994. gada definē uztura bagātinātājus kā īpašu pārtikas kategoriju. Atšķirībā no jaunām zālēm, ražotājiem nav jāpierāda drošība vai efektivitāte pirms produkta pārdošanas (www.ncbi.nlm.nih.gov). FDA loma galvenokārt ir reaģējoša: tā var izņemt uztura bagātinātāju tikai pēc tam, kad tirgū ir konstatēts kaitējums. Laba ražošanas prakse (CGMP) ir obligāta kopš 2007. gada, taču tā koncentrējas uz uzskaites un higiēnas jautājumiem, nevis uz terapeitiskā ieguvuma pierādīšanu (www.fda.gov) (www.ncbi.nlm.nih.gov).

Citas valstis uztura bagātinātājus klasificē atšķirīgi, bet līdzīgi izvairās no zāļu līmeņa stingras pārbaudes. Piemēram, Eiropā uztura bagātinātāji ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) kategorijā “pārtikas bagātinātāji”, un Kanādā tos regulē Health Canada kā “dabiskus veselības produktus”. Nevienam nav nepieciešami klīniskie pētījumi efektivitātes pierādīšanai.

Rezultātā kvalitāte var ievērojami atšķirties. Pētījumos atkārtoti tiek atklāts, ka daži produkti satur daudz mazāk (vai vairāk) norādīto sastāvdaļu. Vēl ļaunāk, apzināta viltošana nav nekas neparasts, īpaši sporta vai svara zaudēšanas produktos (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Piesārņojums ar farmaceitiskiem līdzekļiem (piemēram, nedeklarētiem steroīdiem vai stimulantus) ir novedis pie aizliegtām vielām sportistu vidū (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pat it kā labvēlīgi augi var saturēt arsēnu, svinu, dzīvsudrabu vai pesticīdus. Pētījumi visā pasaulē ir atklājuši smagos metālus daudzos uztura bagātinātājos – piemēram, arsēnu un kadmiju virs pieļaujamām robežām lielā daļā testēto produktu (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Lai gan viens ziņojums atklāja, ka tipiskās dienas devas bija zem pieļaujamām robežām (pmc.ncbi.nlm.nih.gov), vairāki uztura bagātinātāji, kas tiek lietoti kopā, kumulatīvi var pārsniegt drošus līmeņus (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Īsāk sakot, tīrību nevar pieņemt par pašsaprotamu.

Viens veids, kā patērētāji mēģina pārvaldīt šo risku, ir izvēlēties produktus ar trešās puses sertifikāciju. Organizācijas, piemēram, USP (U.S. Pharmacopeia), NSF International vai ConsumerLab, neatkarīgi testē uztura bagātinātājus un ļauj uz pudelēm izmantot ‘USP Verified’ vai līdzīgus zīmogus. Šie sertifikāti nozīmē, ka vismaz produkts satur to, kas norādīts etiķetē testētajā partijā. Tie negarantē efektivitāti, taču tie pārbauda izplatītākās viltotās vielas un piesārņotājus. Eksperti iesaka meklēt šos zīmogus uz uztura bagātinātājiem, lai samazinātu piesārņojuma risku (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). (Pati FDA vadlīnija mudina ziņot par nevēlamiem notikumiem un pareizu marķēšanu, taču nepiedāvā apstiprināšanas programmu.)

Pierādījumu un mārketinga apgalvojumu vērtēšana

Uztura bagātinātāju nozare ir mārketinga spēkstacija. Daudzi produkti reklamē neskaidrus apgalvojumus, piemēram, “atbalsta acu veselību” vai “uzlabo acu asinsriti”. Regulatīvie noteikumi pieļauj šādus struktūras/funkcijas apgalvojumus uz etiķetēm bez pierādījumiem, ja vien tie satur atrunu “Šis apgalvojums nav novērtēts Pārtikas un zāļu pārvaldē (FDA)”. Pacientiem jābūt piesardzīgiem.

- Pierādījumu kvalitāte: Randomizēti pētījumi ar uztura bagātinātājiem glaukomas ārstēšanā galvenokārt ir mazi, īsi vai tiem trūkst kontroles. Sistēmisks pārskats atklāja tikai nedaudzus pētījumus, kas testēja jebkuru nutracietiku, un lielākajai daļai bija augsts aizspriedumu risks (pubmed.ncbi.nlm.nih.gov). Gadījumu ziņojumi un laboratorijas pētījumi ir bagātīgi, taču cilvēka dati ir reti. Svarīgi, ka pierādījumu trūkums nav trūkuma pierādījums: apgalvojumi par ieguvumiem bieži vien apsteidz to, ko rāda zinātne. Vienā vitamīnu pētījumu pārskatā tika atzīmēti “pretrunīgi” rezultāti un secināts, ka pierādījumu līmenis par ieguvumu ir zems (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

- Pētījumu interpretācija: Pārbaudiet, kas finansēja pētījumu un vai tas tika veikts ar dzīvniekiem vai cilvēkiem. Daudzi reklamētie atklājumi nāk no šūnu kultūrām vai grauzēju modeļiem. Rezultāts pelēm negarantē efektu pacientiem. Tāpat ir svarīga deva: dažas “efektīvas” devas ir nepraktiski augstas vai sasniedzamas tikai ar injekciju.

- Mārketings pret realitāti: Uzmanieties no tādiem terminiem kā “klīniski pierādīts” vai “patentēta formula”, neatsaucoties uz neatkarīgiem pētījumiem. Drosmīgi veiksmes stāsti vietnēs ir jāatrod recenzētos pētījumos. Ja apgalvojums balstās uz vienu mazu pētījumu, rūpīgi izpētiet tā dizainu. Uztura bagātinātāji var arī iekļūt triumfālismā vai sazvērestības teoriju valodā (“Lielā farmācija nevēlas, lai jūs zinātu...”) – uzticama zinātne to nedara.

- Potenciālā neobjektivitāte: Daudzi uztura bagātinātāju ražotāji ir mazi uzņēmumi vai ārvalstu firmas, uz kurām neattiecas stingra regulatīvā pārbaude. Pārbaudiet, vai produkts ir FDA brīdinājumu sarakstos vai ir minēts patērētāju brīdinājumos. Uzticamiem zīmoliem bieži ir vēsture, caurspīdīga marķēšana, un tie tiek minēti cienījamos avotos. Gluži pretēji, anonīmas pārdošanas lapas un agresīvas atsauksmes ir sarkanie karogi.

Īsāk sakot, lielākajai daļai glaukomas uztura bagātinātāju trūkst spēcīgu, reproducējamu pierādījumu. Lai gan mazi pētījumi var liecināt par drošību vai nelieliem ieguvumiem, visi pārskati piekrīt, ka mums ir nepieciešami plašāki, stingrāki klīniskie pētījumi (pubmed.ncbi.nlm.nih.gov) (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Līdz tam laikam, interpretējiet reklāmas apgalvojumus ar skepticismu.

Uztura bagātinātāji kā palīglīdzekļi, nevis aizstājēji

Vissvarīgākais ir tas, ka pacientiem jāsaprot, ka uztura bagātinātāji ir papildinoši. Glaukoma ir smadzeņu un redzes nerva slimība, un vienīgais pierādītais veids, kā to palēnināt, ir uzlabojot acs šķidruma drenāžu vai samazinot spiedienu. Klīniskajā praksē intraokulārā spiediena (IAP) pazemināšana joprojām ir būtiskākā terapija (pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Neviens uztura bagātinātājs nevar normalizēt IAP tāpat kā medikamenti, lāzers vai operācija. Uztura bagātinātāji labākajā gadījumā var piedāvāt asinsvadu vai neiroprotektīvu atbalstu, bet tie neārstē augstu spiedienu.

Pacientiem nekad nevajadzētu pārtraukt vai aizkavēt parakstītās glaukomas zāles par labu tabletēm vai augiem. Regulāras kontroles pārbaudes (redzes lauki, IAP pārbaudes, redzes nerva attēlveidošana) ir būtiskas. Ja pacients ir ieinteresēts izmēģināt uztura bagātinātāju, ideālākais veids ir to apspriest ar acu ārstu: tas nodrošina, ka visi riski vai mijiedarbības tiek pārvaldīti un neviens standarta ārstēšanas veids netiek atstāts novārtā.

Secinājums

Glaukomas uztura bagātinātāji ir populārs, bezrecepšu variants, taču tiem ir brīdinājumi. Pierādītās terapijas koncentrējas uz IAP kontroli, savukārt uztura bagātinātājiem ir vislabāk pagaidu atbalsta ieguvumi. Pacientiem un ārstiem ir jāsver mērenie potenciālie ieguvumi pret zināmajiem riskiem (asiņošana, hipotensija, piesārņojums). Ražotāju apgalvojumi jāvērtē pret neatkarīgiem pierādījumiem. Ikreiz, kad tiek lietoti uztura bagātinātāji, tie jā uzskata par papildlīdzekli – nevis aizstājēju – medicīniskajai glaukomas ārstēšanai. Izvēloties produktus, kas ir izgājuši trešās puses kvalitātes testēšanu, var samazināt drošības riskus, taču laba komunikācija ar veselības aprūpes sniedzējiem ir ārkārtīgi svarīga. Galu galā, parakstīta acu terapija un regulāra oftalmoloģiskā aprūpe ir labākā aizsardzība pret redzes zudumu glaukomas gadījumā (pmc.ncbi.nlm.nih.gov).